Par zaudējumu piedziņas lietas ierosināšanu pret tieslietu ministru
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2018. gada 6. jūlija spriedumu ir ierosināta civillieta Nr. C68377218 ZRK prasībā pret Dzintaru Rasnaču par zaudējumiem, kas nodarīti biedrībai, tieslietu ministram ietekmējot tiesu spriešanu.
Biedrība prasībā norādījusi, ka tā kā tieslietu ministra funkcijās ietilpst tiesu uzraudzība (piemēram, tiesnešu disciplinārlietu ierosināšana ir tieslietu ministra tiesība), tieslietu ministram varas dalīšanas ietvaros ir jāatturas no jebkādas rīcības, kas varētu tikt tulkota kā tiesu ietekmēšana, kā aicinājums taisīt konkrēta satura nolēmumus. Šāda rīcība ir atzīstama par nepieļaujamu tiesiskā un demokrātiskā valstī. Par nepieļaujamu, tostarp, atzīstama "viedokļu" publicēšana par to, kā tiesām būtu jāpiemēro konkrētas tiesību normas, tai skaitā - Komerclikuma 406. pants. Šādu publikāciju veidošana, atspoguļojot vienpusēju tiesību normu interpretāciju, neapšaubāmi ietekmē tiesnešus, kuriem jāizskata konkrētās lietas. Biedrība atsaucās uz konkrētiem spriedumiem lietās, kurās tiesneši expressis verbis atsaucas uz mājaslapā publicēto viedokli, tādējādi ir konstatējama iejaukšanās tiesu spriešanā, piemēram, lietā Nr. C32195817[1] un lietā Nr. C33461617[2].
Kā norādījusi Augstākā tiesa lietā Nr. SKA-151/2017, Ministru kabineta iekārtās likuma 4.panta trešā daļa noteic, ka neatkarīgi no politiskās atbildības Ministru kabineta loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi likumdevējs nav pilnībā izslēdzis iespēju prasīt civiltiesisku atbildību arī no Ministru kabineta atsevišķa locekļa kā fiziskas personas. Uz šī pamata biedrība, vēršoties tiesā, ir realizējusi savas prasījuma tiesības pret tieslietu ministru kā atbildīgo par visas ministrijas un savu personiskp rīcību, par tam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
[1] ECLI:LV:RVPT:2018:0503.C32195817.2.S
[2] ECLI:LV:VRT:2018:0423.C33461617.4.S
Biedrība prasībā norādījusi, ka tā kā tieslietu ministra funkcijās ietilpst tiesu uzraudzība (piemēram, tiesnešu disciplinārlietu ierosināšana ir tieslietu ministra tiesība), tieslietu ministram varas dalīšanas ietvaros ir jāatturas no jebkādas rīcības, kas varētu tikt tulkota kā tiesu ietekmēšana, kā aicinājums taisīt konkrēta satura nolēmumus. Šāda rīcība ir atzīstama par nepieļaujamu tiesiskā un demokrātiskā valstī. Par nepieļaujamu, tostarp, atzīstama "viedokļu" publicēšana par to, kā tiesām būtu jāpiemēro konkrētas tiesību normas, tai skaitā - Komerclikuma 406. pants. Šādu publikāciju veidošana, atspoguļojot vienpusēju tiesību normu interpretāciju, neapšaubāmi ietekmē tiesnešus, kuriem jāizskata konkrētās lietas. Biedrība atsaucās uz konkrētiem spriedumiem lietās, kurās tiesneši expressis verbis atsaucas uz mājaslapā publicēto viedokli, tādējādi ir konstatējama iejaukšanās tiesu spriešanā, piemēram, lietā Nr. C32195817[1] un lietā Nr. C33461617[2].
Kā norādījusi Augstākā tiesa lietā Nr. SKA-151/2017, Ministru kabineta iekārtās likuma 4.panta trešā daļa noteic, ka neatkarīgi no politiskās atbildības Ministru kabineta loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi likumdevējs nav pilnībā izslēdzis iespēju prasīt civiltiesisku atbildību arī no Ministru kabineta atsevišķa locekļa kā fiziskas personas. Uz šī pamata biedrība, vēršoties tiesā, ir realizējusi savas prasījuma tiesības pret tieslietu ministru kā atbildīgo par visas ministrijas un savu personiskp rīcību, par tam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
[1] ECLI:LV:RVPT:2018:0503.C32195817.2.S
[2] ECLI:LV:VRT:2018:0423.C33461617.4.S
Tiesu prakse pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā piespiedu nomai
2018. gada 27. jūnijā Augstākā tiesa pasludināja spriedumu lietā SKC-5/2018, tostarp, par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu zemes piespiedu nomas maksai. Šajā pašā dienā jau plkst. 15:27 portālā “Jurista Vārds” ir publicēta Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskā padomnieka Riharda Gulbja sagatavotā informācija (preses relīze) par spriedumu, kurā uzsvērts, ka Augstākā tiesa ir noraidījusi spriedumu daļā par nomnieka pienākumu turpmāk papildus nomas maksai maksāt PVN. 2018. gada 29. jūnijā Augstākās tiesas tiesneši V.Jonikānis, Ļ.Kušnire un N.Salenieks ir sagatavojuši atsevišķās domas par spriedumu daļā, kas skar PVN jautājumus (tiesnesis I.Bisters pievienojis atsevišķās domas citā sprieduma daļā). Par tiesnešu atsevišķajām domām sabiedrība pagaidām informēta nav.
Ne katrs spriedums, pat Augstākās tiesas, veido judikatūru (sk. Konferences “Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā” materiālus, Jurista Vārds, 2010. gada 19. oktobris). Ar jēdzienu “judikatūra” apzīmē tikai spēkā stājušos un par „labiem un pareiziem” atzītu tiesu nolēmumu kopumu (tiesu prakses daļu), kas ietver abstrakta rakstura juridiskas atziņas, ko tiesa konkrētā gadījumā var izmantot argumentācijā, lai pamatotu savu lēmumu (Levits E. Atklājot rubriku “Aktuālās judikatūras apskats”//Likums un Tiesības, 2005, Nr.1, 27.lpp.). Tādējādi, lai spriedumā paustas atziņas atzītu par judikatūru, tām jābūt atbilstoši pamatotām, tām jāizriet no tiesas veiktas gramatiskās, sistēmiskās, teleoloģiskās un vēsturiskās tiesību normu interpretācijas. Tas vien, ka Augstākās tiesas preses dienests ir sagatavojis publicēšanai informāciju par tiesas spriedumu, vienlaikus neinformējot plašāku sabiedrību (tajā skaitā – citu instanču tiesu tiesnešus) par tiesnešu atsevišķām domām šajā lietā, nepadara pašu spriedumu par judikatūru un tajā paustās atziņas vai tiesas ieskatu – par judikatūras tēzēm.
Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 1. panta otro daļu, tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Arī Augstākā tiesa 2015. gada 22. septembra spriedumā lietā Nr. SKC-2778/2015 izteica atziņu - tiesa ir neatkarīga un tādēļ nav absolūti saistīta ar judikatūru. No otras puses, kā norādījusi Satversmes tiesas tiesnese prof. S. Osipova: "Tiesnesis ir tautas kalps, kas tās vārdā spriež tiesu, lai īstenotu taisnīgumu. Kamēr tiesneši taisa spriedumus sabiedrības un konkrēta cilvēka tiesību interesēs, savos spriedumos izmantojot tiesību sistēmā pastāvošas vērtības un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnību ar spriedumiem, tikmēr mēs runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesības." (Osipova S. Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts". Jurista Vārds, 05.07.2016., Nr. 27 (930), 12.-15.lpp.).
Uzskatot, ka Augstākās tiesas komunikācijas daļas rīcība (preses relīze) var radīt maldīgu priekšstatu par judikatūras maiņu, secīgi, tieši vai netieši ietekmēt citu tiesnešu taisītos nolēmumus, aicinām pirmās un otrās instances tiesu tiesnešus, kā arī citus interesentus iepazīties gan ar Augstākās tiesas spriedumu, gan ar tiesnešu atsevišķajām domām pašiem, lai izvērtētu tajos pausto argumentu pretstatus un pamatotību. Tāpat aicinām arī vērtēt, kuri no dokumentiem satur pamatotas un vērā ņemamas atziņas un pienācīgu tiesību normu interpretāciju, ko arī turpmāk var izmantot nolēmumu argumentācijā.
Spriedums: https://ej.uz/PVnoma
Atsevišķās domas:
https://ej.uz/nomaAD1
https://ej.uz/nomaAD2
https://ej.uz/nomaAD3
Ne katrs spriedums, pat Augstākās tiesas, veido judikatūru (sk. Konferences “Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā” materiālus, Jurista Vārds, 2010. gada 19. oktobris). Ar jēdzienu “judikatūra” apzīmē tikai spēkā stājušos un par „labiem un pareiziem” atzītu tiesu nolēmumu kopumu (tiesu prakses daļu), kas ietver abstrakta rakstura juridiskas atziņas, ko tiesa konkrētā gadījumā var izmantot argumentācijā, lai pamatotu savu lēmumu (Levits E. Atklājot rubriku “Aktuālās judikatūras apskats”//Likums un Tiesības, 2005, Nr.1, 27.lpp.). Tādējādi, lai spriedumā paustas atziņas atzītu par judikatūru, tām jābūt atbilstoši pamatotām, tām jāizriet no tiesas veiktas gramatiskās, sistēmiskās, teleoloģiskās un vēsturiskās tiesību normu interpretācijas. Tas vien, ka Augstākās tiesas preses dienests ir sagatavojis publicēšanai informāciju par tiesas spriedumu, vienlaikus neinformējot plašāku sabiedrību (tajā skaitā – citu instanču tiesu tiesnešus) par tiesnešu atsevišķām domām šajā lietā, nepadara pašu spriedumu par judikatūru un tajā paustās atziņas vai tiesas ieskatu – par judikatūras tēzēm.
Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 1. panta otro daļu, tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Arī Augstākā tiesa 2015. gada 22. septembra spriedumā lietā Nr. SKC-2778/2015 izteica atziņu - tiesa ir neatkarīga un tādēļ nav absolūti saistīta ar judikatūru. No otras puses, kā norādījusi Satversmes tiesas tiesnese prof. S. Osipova: "Tiesnesis ir tautas kalps, kas tās vārdā spriež tiesu, lai īstenotu taisnīgumu. Kamēr tiesneši taisa spriedumus sabiedrības un konkrēta cilvēka tiesību interesēs, savos spriedumos izmantojot tiesību sistēmā pastāvošas vērtības un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnību ar spriedumiem, tikmēr mēs runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesības." (Osipova S. Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts". Jurista Vārds, 05.07.2016., Nr. 27 (930), 12.-15.lpp.).
Uzskatot, ka Augstākās tiesas komunikācijas daļas rīcība (preses relīze) var radīt maldīgu priekšstatu par judikatūras maiņu, secīgi, tieši vai netieši ietekmēt citu tiesnešu taisītos nolēmumus, aicinām pirmās un otrās instances tiesu tiesnešus, kā arī citus interesentus iepazīties gan ar Augstākās tiesas spriedumu, gan ar tiesnešu atsevišķajām domām pašiem, lai izvērtētu tajos pausto argumentu pretstatus un pamatotību. Tāpat aicinām arī vērtēt, kuri no dokumentiem satur pamatotas un vērā ņemamas atziņas un pienācīgu tiesību normu interpretāciju, ko arī turpmāk var izmantot nolēmumu argumentācijā.
Spriedums: https://ej.uz/PVnoma
Atsevišķās domas:
https://ej.uz/nomaAD1
https://ej.uz/nomaAD2
https://ej.uz/nomaAD3
Par Satversmes tiesas sprieduma iztulkošanu
Nedēļrakstā "Jurista vārds" ir publicēts zvērinātas advokātes Artas Snipes skaidrojums, par to, kā tulkojams Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2017-17-01 norādītais, ka normas atzītas par Satversmei neatbilstošām, tomēr spēkā neesošām vien no 2019. gada 1. maija.
Pilns publikācijas teksts pieejams te: ej.uz/2017-17-01.
Pilns publikācijas teksts pieejams te: ej.uz/2017-17-01.
Satversmes tiesa zemes nomas maksas aprobežojumu 5%-4%-3% apmērā atzīst par Satversmes 105. pantam neatbilstošu
2018. gada 12. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu apvienotajā lietā Nr. 2017-17-01, atzīstot, ka 2017. gada 1. jūnija likuma „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. pantu un 2017. gada 22. jūnija likumu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Satversmes tiesa noteica, ka grozījumi, kas nosaka zemes nomas maksas samazinājumu zaudē spēku no 2019. gada 1. maija.
Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka, lai arī Satversmes tiesa normu ir atzinusi par Satversmei, tā formāli paliek spēkā un tiesas to var piemērot. Tomēr, no otras puses, atbilstoši tiesību normu hierarhijai, kas nostiprināta Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantā, ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, ir jāpiemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.
No minētā izriet, ka apstrīdētās tiesību normas nav piemērojamas, tā vietā piemērojot Satversmes 105. pantu un atbilstoši tam interpretējot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otro daļu.
Nenoliedzami, Satversmes tiesas formulējums raisīs strīdus dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku starpā. Normu piemērošanas jautājuma skaidrošanā ZRK ir vērsusies pie zvērinātiem advokātiem, kas šobrīd gatavo publikāciju “Jurista vārdam”, lai skaidrotu normas piemērošanas kārtību. Vadlīnijas tai atrodamas Augstākās tiesas judikatūrā – spriedumā lietā SKC-281/2016, kur tiesa uzsvērusi, ka šādas normas tiesas akli piemērot nedrīkst un tiesai ik reizi jāveic tiesību normu interpretācija, lai nodrošinātu Satversmei atbilstošu un taisnīgu spriedumu (sprieduma teksts atrodams Augstākās tiesas mājaslapā: http://at.gov.lv/downloadlawfile/640).
Pie šādiem apstākļiem ZRK uzskata, ka par Satversmei neatbilstošām atzītās tiesību normas un tajās ietvertais nesamērīgais zemes nomas maksas apmēra aprobežojums nav piemērojams.
Ar Satversmes tiesas spriedumu var iepazīties te: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/07/2017-17-01_Spriedums.pdf; galvenās sprieduma tēzes ir atspoguļotas preses relīzē: http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/normas-kas-no-2018-gada-1-janvara-samazina-piespiedu-nomas-maksas-apmeru-neatbilst-satversmei/.
Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka, lai arī Satversmes tiesa normu ir atzinusi par Satversmei, tā formāli paliek spēkā un tiesas to var piemērot. Tomēr, no otras puses, atbilstoši tiesību normu hierarhijai, kas nostiprināta Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantā, ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, ir jāpiemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.
No minētā izriet, ka apstrīdētās tiesību normas nav piemērojamas, tā vietā piemērojot Satversmes 105. pantu un atbilstoši tam interpretējot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otro daļu.
Nenoliedzami, Satversmes tiesas formulējums raisīs strīdus dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku starpā. Normu piemērošanas jautājuma skaidrošanā ZRK ir vērsusies pie zvērinātiem advokātiem, kas šobrīd gatavo publikāciju “Jurista vārdam”, lai skaidrotu normas piemērošanas kārtību. Vadlīnijas tai atrodamas Augstākās tiesas judikatūrā – spriedumā lietā SKC-281/2016, kur tiesa uzsvērusi, ka šādas normas tiesas akli piemērot nedrīkst un tiesai ik reizi jāveic tiesību normu interpretācija, lai nodrošinātu Satversmei atbilstošu un taisnīgu spriedumu (sprieduma teksts atrodams Augstākās tiesas mājaslapā: http://at.gov.lv/downloadlawfile/640).
Pie šādiem apstākļiem ZRK uzskata, ka par Satversmei neatbilstošām atzītās tiesību normas un tajās ietvertais nesamērīgais zemes nomas maksas apmēra aprobežojums nav piemērojams.
Ar Satversmes tiesas spriedumu var iepazīties te: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/07/2017-17-01_Spriedums.pdf; galvenās sprieduma tēzes ir atspoguļotas preses relīzē: http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/normas-kas-no-2018-gada-1-janvara-samazina-piespiedu-nomas-maksas-apmeru-neatbilst-satversmei/.
Kurzemes apgabaltiesa atkārtoti norāda, ka nepiekrīt Rīgas apgabaltiesas tiesnešu viedoklim par komerctiesiskā noilguma piemērošanu piespiedu nomā
Kurzemes apgabaltiesa 2018. gada 22. martā lietā Nr. C30407117 raksta: "Rīgas apgabaltiesas spriedumi, lai arī taisīti līdzīgās lietās, nenorāda uz judikatūras maiņu, turklāt ne katrs tiesas nolēmums satur judikatūras atziņas. Arī juridiskajā literatūrā izteiktie viedokļi (tiesību doktrīnas atziņas) ka tiesību palīgavoti paši par sevi nenorāda uz līdzšinējās judikatūras maiņu. Lai gan tiesai judikatūra ir jāņem vērā, tiesa ir neatkarīga un tādēļ nav absolūti saistīta ar judikatūru: tā var no judikatūras atkāpties, ja tam ir pamatoti iemesli. Tomēr šādos gadījumos tiesai atkāpšanās no judikatūras ir jāmotivē. Kurzemes apgabaltiesas tiesneši atzīst, ka nav pamata atkāpties no judikatūras atziņām par to, ka Komerclikuma 406.panta norma nav attiecināma uz konkrētajām tiesiskajām attiecībām, kas pastāv uz likuma pamata, savukārt .. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.aprīļa spriedumā lietā SKC- 5/2016 (nolēmums taisīts paplašinātā sastāvā), arī attiecībā uz PVN pirmās instances tiesas spriedums satur atsauces uz aktuālām judikatūras atziņām."
ECLI:LV:KUAT:2018:0322.C30470117.5.L
Lēmuma teksts pieejams arī te.
ECLI:LV:KUAT:2018:0322.C30470117.5.L
Lēmuma teksts pieejams arī te.
Zemes kadastrālo vērtību ietekmējošie faktori
Satversmes tiesa turpina skatīt Zemes reformas komitejas biedru iesniegtos prasījumus ar piespiedu zemes nomas apmēra atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam.
Pēc Valsts zemes dienesta un Latvijas Bankas pārstāvju uzklausīšanas un jautājumu uzdošanas, radās šaubas vai minēto iestāžu pārstāvji ir iepazinušies ar zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību.
Publicējam tikai dažus Zemes reformas komitejas biedru iesūtītos zemes kadastrālās vērtības noteikšanas protokolus, kuros redzams, ka bāzes vērtība tiek noteikta balstoties uz to, kam tiek izmantotas ēkas un būves (0702; 0801;1001 utt), kas atrodas uz zemes nekustamā īpašuma, un koriģēta ar platības koeficientu, apgrūtinājumu koeficientu (ēku un būvju virszemes un pazemes komunikāciju aizsargjoslas) un piesārņojuma koeficientu.
Vislielāko ietekmi uz zemes bāzes vērtību atstāj tieši ēkām un būvēm pievilkto komunikāciju un ceļa servitūtu aizsargjoslas, kas palielina ēku un būvju vērtību, bet samazina zemes bāzes (kadastrālo) vērtību līdz pat 45%. Minēto apliecina zemāk pievienotie zemes kadastrālās vērtības aprēķina protokoli.
Pēc Valsts zemes dienesta un Latvijas Bankas pārstāvju uzklausīšanas un jautājumu uzdošanas, radās šaubas vai minēto iestāžu pārstāvji ir iepazinušies ar zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību.
Publicējam tikai dažus Zemes reformas komitejas biedru iesūtītos zemes kadastrālās vērtības noteikšanas protokolus, kuros redzams, ka bāzes vērtība tiek noteikta balstoties uz to, kam tiek izmantotas ēkas un būves (0702; 0801;1001 utt), kas atrodas uz zemes nekustamā īpašuma, un koriģēta ar platības koeficientu, apgrūtinājumu koeficientu (ēku un būvju virszemes un pazemes komunikāciju aizsargjoslas) un piesārņojuma koeficientu.
Vislielāko ietekmi uz zemes bāzes vērtību atstāj tieši ēkām un būvēm pievilkto komunikāciju un ceļa servitūtu aizsargjoslas, kas palielina ēku un būvju vērtību, bet samazina zemes bāzes (kadastrālo) vērtību līdz pat 45%. Minēto apliecina zemāk pievienotie zemes kadastrālās vērtības aprēķina protokoli.
vertesanas_protokols_maskavas_112_sonja_traub_2008_g.pdf | |
File Size: | 369 kb |
File Type: |
vertesanas_protokols_unijas_55_2018_g.pdf | |
File Size: | 373 kb |
File Type: |
vertesanas_protokols_maskavas_185_a_2017_g.pdf | |
File Size: | 240 kb |
File Type: |
vertesanas_protokols_valdemāra_145_k1_2009_g.pdf | |
File Size: | 251 kb |
File Type: |
vertesanas_protokols_valdemāra_145_k1_2010_g.pdf | |
File Size: | 251 kb |
File Type: |
vertesanas_protokols_valdemāra_145_k1_2011_g.pdf | |
File Size: | 251 kb |
File Type: |
vertesanas_protokols_valdemāra_145_k1_2012_g.pdf | |
File Size: | 251 kb |
File Type: |
Par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā.
2018. gada 6. un 7. martā Satversmes tiesā notika tiesas sēdes apvienotās lietas Nr. 2017-17-01 izskatīšanā. Lietā pieteicējus pārstāvēja zvērināti advokāti Inese Ņikuļceva, Arta Snipe un Normunds Šlitke, kā arī jurists Artūrs Solozemnieks.
06.03.2018. tiesas sēdes sākumā Satversmes tiesa lēma par vairākiem lietas dalībnieku lūgumiem, citastarp nolēma par pieaicināto personu lietā atzīt arī ekonomistu Jāni Abāšinu.
Turpinājumā pieteikumu iesniedzēju pārstāvji izklāstīja lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu, kā arī sniedza atbildes uz Satversmes tiesas un Saeimas pārstāvja zvērināta advokāta Sanda Bērtaita jautājumiem. Satversmes tiesa uzklausīja arī Saeimas pārstāvi.
07.03.2018. tiesas sēde turpinājās ar jautājumu uzdošanu Saeimas pārstāvim. Satversmes tiesa uzklausīja arī pirmās lietā pieaicinātās personas : 12. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Sergeju Dolgopolovu, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci tiesību politikas jautājumos Lailu Medinu, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktoru Mārtiņu Auderu, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridisko padomnieci Ingu Peimani, ekonomisku Jāni Abāšinu, kā arī Valsts zemes dienesta Ģenerāldirektora vietnieci juridiskajos jautājumos Inetu Baldiņu.
Valsts zemes dienesta pārstāves uzklausīšana un jautājumu uzdošana Inetai Baldiņai turpināsies pēc pārtraukuma 2018. gada 13. martā, kad tiks uzklausīti arī Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vecākais eksperts Māris Grīnbergs, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners, kā arī Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, Dr. iur. Jānis Rozenfelds un Dr. iur. Kaspars Balodis.
Sižeti LTV "Panorāmā" par tiesas sēdēm apskatāmi te:
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.03.2018-satversmes-tiesa-atkal-prasiba-pret-valsti.id125248/
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.03.2018-saeima-aizstavas-satversmes-tiesa.id125434/
06.03.2018. tiesas sēdes sākumā Satversmes tiesa lēma par vairākiem lietas dalībnieku lūgumiem, citastarp nolēma par pieaicināto personu lietā atzīt arī ekonomistu Jāni Abāšinu.
Turpinājumā pieteikumu iesniedzēju pārstāvji izklāstīja lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu, kā arī sniedza atbildes uz Satversmes tiesas un Saeimas pārstāvja zvērināta advokāta Sanda Bērtaita jautājumiem. Satversmes tiesa uzklausīja arī Saeimas pārstāvi.
07.03.2018. tiesas sēde turpinājās ar jautājumu uzdošanu Saeimas pārstāvim. Satversmes tiesa uzklausīja arī pirmās lietā pieaicinātās personas : 12. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Sergeju Dolgopolovu, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci tiesību politikas jautājumos Lailu Medinu, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktoru Mārtiņu Auderu, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridisko padomnieci Ingu Peimani, ekonomisku Jāni Abāšinu, kā arī Valsts zemes dienesta Ģenerāldirektora vietnieci juridiskajos jautājumos Inetu Baldiņu.
Valsts zemes dienesta pārstāves uzklausīšana un jautājumu uzdošana Inetai Baldiņai turpināsies pēc pārtraukuma 2018. gada 13. martā, kad tiks uzklausīti arī Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vecākais eksperts Māris Grīnbergs, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners, kā arī Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, Dr. iur. Jānis Rozenfelds un Dr. iur. Kaspars Balodis.
Sižeti LTV "Panorāmā" par tiesas sēdēm apskatāmi te:
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.03.2018-satversmes-tiesa-atkal-prasiba-pret-valsti.id125248/
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.03.2018-saeima-aizstavas-satversmes-tiesa.id125434/
Par lietas Nr. 2017-17-01 izskatīšanu.
2018. gada 16. janvārī Satversmes tiesa rīcības sēdē apvienotajā lietā Nr. 2017-17-01 nolēma lietu nolikt izskatīšanai uz 2018. gada 6. martu. Tāpat pieteicējiem kļuvuši pieejami lietas materiāli, lai ar tiem līdz tiesas sēdes dienai iepazītos. Lietas materiālu kopijas būs arī Zemes reformas komitejas rīcībā un biedriem tiks dota iespēja ar tām iepazīties.
Lieta Nr. 2018-02-01
10.01.2018. Satversmes tiesā ierosināta vēl viena lieta Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam. Pieteikuma iesniedzējs: Māra Dabrovska (Mara Dabrowski)
Lietas sagatavošanas termiņš: 10.06.2018.
Lietas sagatavošanas termiņš: 10.06.2018.
Tiesībsarga atzinums Satversmes tiesā
Tiesībsarga mājaslapā ir publicēts atzinums Satversmes tiesas lietā nr. 2017-17-01. Interesenti ar to var iepazīties te:
http://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/atzinumi/viedoklis_st_lieta_nr_2017_17_01_1509375785.pdf
http://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/atzinumi/viedoklis_st_lieta_nr_2017_17_01_1509375785.pdf
Par PVN un komerctiesisko noilgumu
Gada nogalē ZRK ir saņēmusi vairākus jautājumus par tiesu praksi PVN piemērošanā. Lieta Nr. C28261709 (SKC-1302/2017) joprojām atrodas Augstākajā tiesā, nodota izskatīšanai paplašinātajam sastāvam (rakstveida procesā) un lietas izskatīšanas datums tajā nav zināms. Tikmēr Kurzemes apgabaltiesa 2017. gada 19. decembrī taisīja spriedumu lietā Nr. C30471317 (noraksts pielikumā), kurā apgabaltiesa vērtējusi gan pievienotās vērtības nodokļa piedziņas jautājumus, gan komerctiesisko noilgumu. Ievietojam lēmuma norakstu zināšanai un lietošanai.
anonimizets_nolemums_338686-125.pdf | |
File Size: | 150 kb |
File Type: |
Par lietas Nr. 2017-17-01 virzību
2017. gada 11. decembrī Satversmes tiesa nolēmusi apvienot lietas Nr. 2017-17-01, Nr. 2017-26-01 un Nr. 2017-31-01.
Rīcības sēdes datums apvienotajā lietā noteikts uz 2018. gada 16. janvāri.
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam Rīcības sēdē tiesa lemj par:
1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;
2) tiesas sēdes laiku un vietu;
3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Tātad pēc 16.01.2018. pieteicējiem taps zināms lietas izskatīšanas datums, kā arī tas, vai lieta tiks izskatīta rakstveida vai mutvārdu procesā.
Satversmes tiesas likuma 24. pants paredz lietas dalībniekiem - pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, — tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Šobrīd šīs tiesības nav izdevies īstenot, jo lieta neesot atbilstoši sakārtota.
Rīcības sēdes datums apvienotajā lietā noteikts uz 2018. gada 16. janvāri.
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam Rīcības sēdē tiesa lemj par:
1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;
2) tiesas sēdes laiku un vietu;
3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Tātad pēc 16.01.2018. pieteicējiem taps zināms lietas izskatīšanas datums, kā arī tas, vai lieta tiks izskatīta rakstveida vai mutvārdu procesā.
Satversmes tiesas likuma 24. pants paredz lietas dalībniekiem - pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, — tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Šobrīd šīs tiesības nav izdevies īstenot, jo lieta neesot atbilstoši sakārtota.
Lieta Nr. 2017-34-01
20.12.2017. Satversmes tiesā ierosināta vēl viena lieta Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam. Pieteikuma iesniedzējs: Solvita Zandere
Lietas sagatavošanas termiņš: 20.05.2018.
Lietas sagatavošanas termiņš: 20.05.2018.
Jauna lieta Satversmes tiesā
24.11.2017. Satversmes tiesa ierosinājusi lietu Nr. 2017-31-01, kurā apvienotas Agra Jura Amoliņa un Mihaila Farbtuha konstitucionālās sūdzības par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam. Ar lēmumu par lietas ierosināšanu var iepazīties Satversmes tiesas mājas lapā. ZRK palīdzēja saviem biedriem konstitucionālo sūdzību sagatavošanā.
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Civilprocesa normu, kas nosaka pienākumu norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, satversmību
Pēc AT lēmuma lietā SKA-151/2017 (lietā Zemes reformas komiteja v. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde) Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Civilprocesa likuma regulējumu, kas nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2017. gada 13. novembrī ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 26. panta pirmās daļas, 128. panta otrās daļas l.2 punkta pirmā teikuma un 132. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.
Apstrīdētās normas
Civilprocesa likuma 26. panta pirmā daļa: “Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.”
Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas l.2 punkta pirmajā teikumā citstarp noteikts, ka prasības pieteikumā jānorāda atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta.
Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja lieta nav piekritīga šai tiesai.
Augstāka juridiska spēka norma
Satversmes 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā ir administratīvā lieta, kuras ietvaros kāda biedrība lūdz tiesu uzlikt par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniegt informāciju par vairāku fizisko personu datiem. Biedrība šīs informācijas pieprasījumu pamato ar vēlmi vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu pret šīm personām par zaudējumu atlīdzināšanu. No Civilprocesa likuma regulējuma izriet, ka personai, kas vēlas vērsties tiesā ar civilprasību, ir nepieciešams uzzināt iespējamā atbildētāja dzīvesvietu, lai norādītu to prasības pieteikumā un vērstos pēc piekritības atbilstošajā tiesā.
Augstākā tiesa uzskata, ka līdzās tiesībām uz pienācīgu pieeju tiesai ir aizsargājamas arī ikvienas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Deklarētās dzīvesvietas adrese esot nozīmīga privātās dzīves jēdzienā ietilpstoša informācija, savukārt apstrīdētās normas, ciktāl tās pieprasa iespējamo atbildētāju – fizisko personu – dzīvesvietas datu apstrādi, neparedzot alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai. Tādā veidā tiekot pārkāptas Satversmes 96. pantā nostiprinātās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2018. gada 15. janvārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 13. aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2017. gada 13. novembrī ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 26. panta pirmās daļas, 128. panta otrās daļas l.2 punkta pirmā teikuma un 132. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.
Apstrīdētās normas
Civilprocesa likuma 26. panta pirmā daļa: “Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.”
Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas l.2 punkta pirmajā teikumā citstarp noteikts, ka prasības pieteikumā jānorāda atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta.
Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja lieta nav piekritīga šai tiesai.
Augstāka juridiska spēka norma
Satversmes 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā ir administratīvā lieta, kuras ietvaros kāda biedrība lūdz tiesu uzlikt par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniegt informāciju par vairāku fizisko personu datiem. Biedrība šīs informācijas pieprasījumu pamato ar vēlmi vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu pret šīm personām par zaudējumu atlīdzināšanu. No Civilprocesa likuma regulējuma izriet, ka personai, kas vēlas vērsties tiesā ar civilprasību, ir nepieciešams uzzināt iespējamā atbildētāja dzīvesvietu, lai norādītu to prasības pieteikumā un vērstos pēc piekritības atbilstošajā tiesā.
Augstākā tiesa uzskata, ka līdzās tiesībām uz pienācīgu pieeju tiesai ir aizsargājamas arī ikvienas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Deklarētās dzīvesvietas adrese esot nozīmīga privātās dzīves jēdzienā ietilpstoša informācija, savukārt apstrīdētās normas, ciktāl tās pieprasa iespējamo atbildētāju – fizisko personu – dzīvesvietas datu apstrādi, neparedzot alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai. Tādā veidā tiekot pārkāptas Satversmes 96. pantā nostiprinātās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2018. gada 15. janvārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 13. aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu
Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam
Šobrīd Satversmes tiesā ir ierosinātas divas lietas par nomas maksas apmēra samazinājumu zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās, kam paredzēts stāties spēkā no 2018. gada 1. janvāra.
- Lieta Nr. 2017-17-01, pieteikuma iesniedzējs: Soņa Traube. Lēmums par lietas ierosināšanu.
- Lieta Nr. 2017-26-01, pieteikuma iesniedzējs: Ēriks Jaunzems. Lēmums par lietas ierosināšanu.
Par kopsapulcē-konferencē lemto
Zemes reformas komiteja izsaka pateicību visiem biedriem, kā arī citiem zemes īpašniekiem par līdzdalību 03.11.2017. kopsapulcē-konferencē.
Izsakām pārliecību, ka pārrunātie jautājumi iedrošinājuši un iedvesmojuši aizsargāt savas tiesības un likumiskās intereses gan civiltiesiski, gan Satversmes tiesā.
Izsakām pārliecību, ka pārrunātie jautājumi iedrošinājuši un iedvesmojuši aizsargāt savas tiesības un likumiskās intereses gan civiltiesiski, gan Satversmes tiesā.
Prezentācija tiks nosūtīta visiem reģistrētajiem dalībniekiem uz to e-pasta adresēm, tāpat arī informācija par konferencē pieminētajiem tiesu spriedumiem.
Atgādinām, ka katrs zemes īpašnieks, kas to vēl nav darījis, var iestāties biedrībā, iesniedzot biedrībai iesniegumu. Tāpat gan biedri, gan citi zemes īpašnieki var saņemt palīdzību pieteikuma sagatavošanai Satversmes tiesā - paraugus pieteikumam biedrība pēc 19. decembra izsniegs bez maksas visiem interesentiem. Līdz tam pieteikuma sagatavošanā lūdzam sazināties ar biedrību ([email protected] vai 24909090).
Par kopsapulci - konferenci
Saeima šovasar, priekšvēlēšanu gaisotnes iespaidā, negribēja ieklausīties zemes īpašnieku un pašas Saeimas Juridiskā biroja iebildumos un, pārkāpjot Saeimas kārtības ruļļa garu un Valsts Prezidenta norādes, sasteigti pieņēma vairākus Latvijas Republikas Satversmei klaji neatbilstošus likumus, ar kuriem tiek nesamērīgi ierobežota nomas maksa, ko zemes īpašnieki turpmāk varēs saņemt no dzīvokļu īpašniekiem kā atlīdzību par okupācijas gados apbūvētajiem zemes gabaliem.
Šobrīd Satversmē garantētās zemes īpašnieku tiesības nacionālā līmenī var pasargāt tikai Satversmes tiesa. Tajā ir vērsušies pirmie zemes īpašnieki, tajā skaitā Izraēlas valsts pilsone Soņa Traube, kuras konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa jau vairākkārt ir apmierinājusi.
Zemes īpašniekiem ir jāapvieno spēki. Pretējā gadījumā zemes īpašums, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, nesīs vien zaudējumus, jo nekustamā īpašuma nodoklis nesamazināsies. Tā tiek veikta pakāpeniska īpašumu konfiskācija – veids kā ar nesamaksājamiem nodokļiem tie tika atņemti jau 40. gados.
Nostājoties pret šādām politiķu darbībām, biedrība „Zemes reformas komiteja” 03.11.2017. aicināja uz kopsapulci–konferenci ne vien visus savus esošos biedrus, bet arī pārējos zemes īpašniekus, uz kuru zemēm atrodas daudzdzīvokļu ēkas.
Kopsapulce–konference notika Latviešu Biedrības namā, piektdien, 2017. gada 3. novembrī, sākums plkst. 15:00.
Šobrīd Satversmē garantētās zemes īpašnieku tiesības nacionālā līmenī var pasargāt tikai Satversmes tiesa. Tajā ir vērsušies pirmie zemes īpašnieki, tajā skaitā Izraēlas valsts pilsone Soņa Traube, kuras konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa jau vairākkārt ir apmierinājusi.
Zemes īpašniekiem ir jāapvieno spēki. Pretējā gadījumā zemes īpašums, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, nesīs vien zaudējumus, jo nekustamā īpašuma nodoklis nesamazināsies. Tā tiek veikta pakāpeniska īpašumu konfiskācija – veids kā ar nesamaksājamiem nodokļiem tie tika atņemti jau 40. gados.
Nostājoties pret šādām politiķu darbībām, biedrība „Zemes reformas komiteja” 03.11.2017. aicināja uz kopsapulci–konferenci ne vien visus savus esošos biedrus, bet arī pārējos zemes īpašniekus, uz kuru zemēm atrodas daudzdzīvokļu ēkas.
Kopsapulce–konference notika Latviešu Biedrības namā, piektdien, 2017. gada 3. novembrī, sākums plkst. 15:00.
Noderīgi dokumenti
Zemes reformas komitejas sadarbības advokāte, zvērināta advokāte Arta Snipe, kas specializējusies zemes īpašnieku pārstāvībā zemes piespiedu nomas lietās, savā mājas lapā ir apkopojusi zemes īpašniekiem noderīgas tiesu prakses un judikatūras atziņas. Tāpat šajā lapā ar attiecīgo klietnu atļauju ir publicēti atzinumi dažādos tiesību normu piemērošanas jautājumos.
Saite uz lapu: www.snipe.lv/dokumenti.html/
Saite uz lapu: www.snipe.lv/dokumenti.html/
Augstākā tiesa, izskatot ZRK kasācijas sūdzību, vēršas ar pieteikumu Satversmes tiesā
Augstākā tiesa, 2017. gada 11. oktobrī, izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „Zemes reformas komiteja” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniegt biedrības „Zemes reformas komiteja” pieprasīto informāciju par Ministru prezidentes L. Straujumas, ārlietu ministra E. Rinkēviča, ekonomikas ministra V. Dombrovska, izglītības un zinātnes ministres I. Druvietes, satiksmes ministra A. Matīsa, tieslietu ministres B. Brokas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra R. Naudiņa un zemkopības ministra J. Dūklava vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu, nolēma iesniegt pieteikumu Latvijas Republikas Satversmes tiesai par Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas l.2punkta pirmā teikuma un 132.panta pirmās daļas 6.punkta kopsakarā ar 26.panta pirmo daļu, ciktāl tie izskatāmajā lietā aplūkojamajā gadyumā pieprasa iespējamo atbildētāju - fizisko personu - deklarētās dzīvesvietas datu apstrādi, neparedzot citas alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam.
Biedrība bija vērsusies PMLP, lūdzot izsniegt informāciju par Ministru prezidentes L. Straujumas, ārlietu ministra E. Rinkēviča, ekonomikas ministra V. Dombrovska, izglītības un zinātnes ministres I. Druvietes, satiksmes ministra A. Matīsa, tieslietu ministres B. Brokas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra R. Naudiņa un zemkopības ministra J. Dūklava vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu, lai varētu celt prasību tiesā par zemes īpašniekiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. PMLP minēto informāciju atteicies sniegt un biedrība vērsusies administratīvajā tiesā.
Biedrība bija vērsusies PMLP, lūdzot izsniegt informāciju par Ministru prezidentes L. Straujumas, ārlietu ministra E. Rinkēviča, ekonomikas ministra V. Dombrovska, izglītības un zinātnes ministres I. Druvietes, satiksmes ministra A. Matīsa, tieslietu ministres B. Brokas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra R. Naudiņa un zemkopības ministra J. Dūklava vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu, lai varētu celt prasību tiesā par zemes īpašniekiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. PMLP minēto informāciju atteicies sniegt un biedrība vērsusies administratīvajā tiesā.
Par noilgumu un lēmumu lietā Nr. C30636016
Ņemot vērā mākslīgi radīto polemiku par komerctiesiskā noilguma piemērošanu piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, lai kliedētu jelkādas šaubas, papildus pieejamajiem Augstākās tiesas spriedumiem lietās SKC-40/2016 un SKC-349/2016 publiskojam arī Kurzemes apgabaltiesas lēmumu lietā Nr. C30636016.
Replika par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu piespiedu nomas strīdos
Portālā pietiek.com publicēts viedoklis par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu zemes piespiedu nomas gadījumos.
Vienlaikus, vēršam zemes īpašnieku uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem skaidrojumam, kas noteic, ka likumā noteiktā zemes nomas maksa ir (papildus) apliekama par PVN (pretēji nekustamā īpašuma kompensācijai)!
Vienlaikus, vēršam zemes īpašnieku uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem skaidrojumam, kas noteic, ka likumā noteiktā zemes nomas maksa ir (papildus) apliekama par PVN (pretēji nekustamā īpašuma kompensācijai)!
Informācija zemes īpašniekiem
Pēc biedrības goda biedres Soņas Traubes pieteikuma, kas sagatavots ar biedrības advokātu palīdzību, Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par normām, kas paredz izmaiņas piespiedu zemes nomas maksas aprēķināšanā no nākamā gada sākuma. Ja arī Jūs vēlaties vērsties Satversmes tiesā vai Jums nepieciešama biedrības palīdzība - aicinām sazināties, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai zvanot 20505050!