Iepazīstoties ar portālā likumi.lv publicēto likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta otrās daļas un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta ceturtās daļas redakciju, Zemes reformas komiteja konstatē, ka veicot tiesību aktu sistematizāciju, ir radusies būtiska kļūda. Likumi.lv pieļauta nepareiza sistematizācija, nepareizi interpretējot Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 tiesiskas sekas. Citiem vārdiem sakot: šobrīd publicētā versija, kurā ieskatās gan zemes īpašnieki, gan dzīvokļu īpašnieki, gan tiesas, neatbilst tam, kas rakstīts likumos un Satversmes tiesas spriedumā.
Latvijas Vēstneša 28.10.2009. laidienā Nr. 171 (4157) ir publicēts Saeimā 2009. gada 22. oktobrī pieņemtais un Valsts prezidenta 2009. gada 28. oktobrī izsludinātais likums “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"”, kura 1. pants nosaka:
| | “Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu." |
Likums stājās spēkā 2009. gada 1. novembrī un Satversmes tiesā šajā daļā nav apstrīdēts un ir spēkā arī šobrīd.
Latvijas Vēstneša 08.07.2014. laidienā Nr. 131 (5191) ir publicēts Saeimā 2014. gada 19. jūnijā pieņemtais un Valsts prezidenta 2014. gada 8. jūlijā izsludinātais likums “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"”, kura 6. pants nosaka:
| | “54.pantā: papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: "Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu."; izslēgt otrās daļas trešo teikumu. |
Šā likuma 51. pants nosaka, ka ”Grozījums šā likuma 54.panta otrajā daļā par pienākuma kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu atcelšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.” Likums stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī un Satversmes tiesā šajā daļā nav apstrīdēts un ir spēkā arī šobrīd.
Rezultātā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta otrā daļa no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 26. jūnijam noteica:
Rezultātā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta otrā daļa no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 26. jūnijam noteica:
| | Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. |
2017. gada 1. jūnija tika pieņemts un 2017. gada 27. jūnijā stājās spēkā likums “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"”, kura 1. pants noteica:
| | 1. Izteikt 54. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: 1) no 2018. gada 1. janvāra - līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 2) no 2019. gada 1. janvāra - līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 3) no 2020. gada 1. janvāra - līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības." |
Visi iepriekš minētie likumi šajās daļās tika precīzi un pareizi sistematizēti Valsts aģentūras “Latvijas Vēstnesis” sistematizēto tiesību aktu tīmekļa vietnē www.likumi.lv, tā nodrošinot Latvijas Republikas Satversmes 90. pantā noteiktās personu pamattiesības tiesības zināt savas tiesības.
Pēc būtības identiski likumi tika pieņemti arī attiecibā uz grozījumiem likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.
Vairāki zemes īpašnieki likumu “Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"” un likuma “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"” 1. pantu apstrīdēja Satversmes tiesā, kas 2018. gada 12. aprīlī taisīja spriedumu lietā Nr. 2017-17-01, ar kuru nosprieda:
Pēc būtības identiski likumi tika pieņemti arī attiecibā uz grozījumiem likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.
Vairāki zemes īpašnieki likumu “Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"” un likuma “Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"” 1. pantu apstrīdēja Satversmes tiesā, kas 2018. gada 12. aprīlī taisīja spriedumu lietā Nr. 2017-17-01, ar kuru nosprieda:
| | “atzīt 2017. gada 1. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" 1. pantu un 2017. gada 22. jūnija likumu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošu no 2019. gada 1. maija. |
Satversmes tiesas likuma 32. pants noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. No minētā izriet, ka likums (akts) “Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un 2017. gada 1. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" 1. pants ir spēkā neesošs no 2019. gada 1. maija.
Satversmes tiesas sprieduma rezolutīvā daļa tika atbilstoši tās tekstam integrēta abu tiesību aktu sistematizētajās nākotnes redakcijās vietnē www.likumi.lv, tā nodrošinot arī Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā noteikto tiesisko paļāvību un noteiktību.
2019. gada 1. maijā Valsts aģentūras “Latvijas Vēstnesis” sistematizēto tiesību aktu tīmekļa vietnē www.likumi.lv ir publicēta likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā daļa šādā sistematizētajā redakcijā:
Satversmes tiesas sprieduma rezolutīvā daļa tika atbilstoši tās tekstam integrēta abu tiesību aktu sistematizētajās nākotnes redakcijās vietnē www.likumi.lv, tā nodrošinot arī Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā noteikto tiesisko paļāvību un noteiktību.
2019. gada 1. maijā Valsts aģentūras “Latvijas Vēstnesis” sistematizēto tiesību aktu tīmekļa vietnē www.likumi.lv ir publicēta likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā daļa šādā sistematizētajā redakcijā:
| | “(2) Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties." |
Proti, sistematizācijas rezultātā no publicētā likuma teksta ir pazudis normas otrais teikums: “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības”.
Šāda likuma teksta sistematizācija neatbilst Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2017-17-01 lemtajam. Ar spriedumu par spēkā neesošiem ir atzītas tiesību normas par abu likumu 2017. gada grozījumiem, bet ne likuma spēkā esošais pamata teksts (vai arī 2009. gada un 2014. gada likumi, kuros izdarīti grozījumi attiecīgajos likuma pantos).
Pieteikuma, ko pieteicēji iesniedza vēl 2017. gadā, iesniegšanas brīdī apstrīdētās tiesību normas vēl nebija radījušas tiešu aizskārumu pieteicējiem un tobrīd vēl netika piemērotas. Arī Satversmes tiesa, lemjot par lietas ierosināšanu, norādījusi, ka pamattiesību aizskārums varētu rasties nākotnē (lēmuma 8. punkts). Proti, nevienā brīdī nebija strīda, ka netiek apstrīdēts līdz 2017. gada vidum spēkā esošais abu likumu attiecīgais regulējums.
Satversmes tiesas likums neparedz Satversmes tiesai kompetenci lemt par ko citu, nekā lūgts pieteikumā tiesai (konstitucionālajā sūdzībā), proti, pēc savas iniciatīvas atzīt pat antikonstitucionālām normas, kas nav apstrīdētas.
Satversmes tiesas likums arī noteic, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Satversmes tiesa nekomentē un nepaplašina sprieduma tvērumu. Satversmes tiesa kā publisko tiesību subjekts viedokli par juridiska rakstura jautājumiem ir tiesīga sniegt tikai likumā noteiktā procesuālā formā – ierosinot un izskatot tās kompetencē nodotas lietas. Jebkādas tiesību atziņas, secinājumi un nolēmumi ir jāformulē un jāpamato spriedumā.
No minētā izriet, ka Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2017-17-01 neatbilstoša un nepareiza ir tāda tiesību aktu sistematizācija, ka no sistematizētā tiesību akta teksta tiek izslēgta spēkā esoša tiesību norma, kas nav apstrīdēta Satversmes tiesā, un kura nav atzīta par spēkā neesošu, proti, ignorēts spēkā esošs likums.
Nav arī pieļaujama Satversmes tiesas sprieduma rezolutīvās daļas paplašināta tulkošana, atsaucoties un salīdzinājumam piemērojot citu valstu tiesību normas. Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas principiem, likums vienmēr tiek grozīts ar citu likumu (“grozījumiem”), nevis tiek pieņemts jaunā redakcijā jeb grozīts, vai arī tiek pieņemts pilnīgi jauns likums, kas atceļ iepriekšējo likumu pilnībā. Tāpēc gadījumos, ja likumdevējs izvēlas pieņemt likumu pilnīgi jaunā reakcijā, Satversmes tiesai ir jālemj par likuma integritāti.
ZRK atkārtoti uzsver, ka Satversmes tiesa ar spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 par ir antikonstitucionālu atzinusi nevis normas, kas līdz šim noteica 6% aprobežojumu nomas maksai (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta ceturto daļu), bet 2017. gada 1. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" 1. pantu, nosakot to par spēkā neesošu no 2019. gada 1. maija. Proti, par Satversmei neatbilstošiem ir atzīti tikai grozījumi, kas šo teikumu izteica citā redakcijā. Turklāt tieši tāds bija arī konstitucionālajā sūdzībā ietvertais lūgums.
Interpretēsim tiesību normas sistēmiski, gramatiski un teleoloģiski pareizi!
Satversmes tiesas likums neparedz Satversmes tiesai kompetenci lemt par ko citu, nekā lūgts pieteikumā tiesai (konstitucionālajā sūdzībā), proti, pēc savas iniciatīvas atzīt pat antikonstitucionālām normas, kas nav apstrīdētas.
Satversmes tiesas likums arī noteic, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Satversmes tiesa nekomentē un nepaplašina sprieduma tvērumu. Satversmes tiesa kā publisko tiesību subjekts viedokli par juridiska rakstura jautājumiem ir tiesīga sniegt tikai likumā noteiktā procesuālā formā – ierosinot un izskatot tās kompetencē nodotas lietas. Jebkādas tiesību atziņas, secinājumi un nolēmumi ir jāformulē un jāpamato spriedumā.
No minētā izriet, ka Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2017-17-01 neatbilstoša un nepareiza ir tāda tiesību aktu sistematizācija, ka no sistematizētā tiesību akta teksta tiek izslēgta spēkā esoša tiesību norma, kas nav apstrīdēta Satversmes tiesā, un kura nav atzīta par spēkā neesošu, proti, ignorēts spēkā esošs likums.
Nav arī pieļaujama Satversmes tiesas sprieduma rezolutīvās daļas paplašināta tulkošana, atsaucoties un salīdzinājumam piemērojot citu valstu tiesību normas. Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas principiem, likums vienmēr tiek grozīts ar citu likumu (“grozījumiem”), nevis tiek pieņemts jaunā redakcijā jeb grozīts, vai arī tiek pieņemts pilnīgi jauns likums, kas atceļ iepriekšējo likumu pilnībā. Tāpēc gadījumos, ja likumdevējs izvēlas pieņemt likumu pilnīgi jaunā reakcijā, Satversmes tiesai ir jālemj par likuma integritāti.
ZRK atkārtoti uzsver, ka Satversmes tiesa ar spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 par ir antikonstitucionālu atzinusi nevis normas, kas līdz šim noteica 6% aprobežojumu nomas maksai (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta ceturto daļu), bet 2017. gada 1. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" 1. pantu, nosakot to par spēkā neesošu no 2019. gada 1. maija. Proti, par Satversmei neatbilstošiem ir atzīti tikai grozījumi, kas šo teikumu izteica citā redakcijā. Turklāt tieši tāds bija arī konstitucionālajā sūdzībā ietvertais lūgums.
Interpretēsim tiesību normas sistēmiski, gramatiski un teleoloģiski pareizi!
RSS Feed
