Reālservitūts dalītajos īpašumos ne abu īpašnieku, ne arī citu personu problēmas nerisina14/10/2024 Normunds Šlitke, Elīna Dupate Šķietami pildot Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2022-02-01 un izmantojot to kā ieganstu neattaisnojamai steigai, ar to radot kārtējo likumdošanas brāķi, Saeima 2024. gada 13. jūnijā pieņēma sasteigtos un nepārdomātos grozījumus “pagaidu” likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Rakstā uzskaitīti likuma subjektu uzdotie jautājumi raksta autoriem un zemes īpašnieku biedrībai “Zemes reformas komiteja” un šobrīd identificētās problēmas, kurus Latvijas tiesību sistēmai svešais likums pēc būtības faktiski nerisina.
0 Comments
Biedrība “Zemes reformas komiteja” (turpmāk arī - Biedrība) apvieno lielu daļu zemes īpašniekus dalītajos īpašumos, tostarp vairākus ārvalstu pilsoņus un viņu organizācijas. Biedrības biedru lokā ir personas, kas vairākkārt ir vērsušās Satversmes tiesā dalītos īpašumus reglamentējušo normatīvo aktu sakarā (tostarp lietās Nr. 2002-12-01, 2008-34-01, 2008-36-01, 2010-22-01, 2010-75-01, 2011-01-01, 2011-13-01, 2017-17-01, 2022-02-01). Saeima 2024. gada 13. jūnijā plkst. 20:48 trešajā lasījumā, 60 deputātiem balsojot par, bet 8 pret, atbalstīja Grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk - Likums). Biedrības ieskatā Likums nav pienācīgi izstrādāts un nav atbilstoši virzīts Saeimā, secīgi nav arī pieņemts Latvijas Republikas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Likumu pieņemot, nav arī ievērota labas likumdošanas prakse un nav ņemtas vērā Satversmes tiesas atziņas, ekspertu atziņas un nevalstisko organizāciju viedokļi. Šai sakarā Biedrība aicina Valsts prezidentu uzklausīt abu nevalstisko organizāciju, kas pārstāv zemes un būvju īpašniekus dalītajos īpašumos pārstāvjus un, izmantot Satversmē iekļautās valsts prezidenta tiesības neizsludināt Likumu, nododot to otrreizējai izskatīšanai Saeimā, lai nodrošinātu kvalitatīvi izstrādātu un objektīvi izdiskutēta likuma pieņemšanu, kā arī, lai tas būtu samērīgs un atbilstošs Latvijas Republikas Satversmei, un kurā būtu pienācīgi ņemtas vērā un respektētas aptuveni 300’000 iedzīvotāju intereses.
Zemes reformas komitejas biedrs, AS "Pilsētas zemes dienests", pagājušās nedēļas nogalē Rīgas pagaidu administrācijai un Konkurences padomei nosūtīja iesniegumu, kurā lūdza pārvērtēt pašvaldības līdzdalību šajā kapitālsabiedrībā. Nav noslēpums, ka SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" darbība nav nedz saimnieciska, nedz izdevīga. Dzīvokļu īpašnieki pārmaksā par pakalpojumiem, bet apsaimniekotāja zaudējumi jāsedz no pilsētas budžeta. Nauda iekrīt kā caurā spainī. Likums nosaka, ka pašvaldība drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā tikai izņēmuma gadījumos un ēku apsaimniekošana nav to starpā. Šo pakalpojumu var sniegt arī privāti komersanti. Pašvaldības iesaite tikai kropļo konkurenci. Uz visu minēto ir norādīts iesniegumā. Arī pagaidu administrācijas vadītājs ir atzinis, ka pašvaldības saimnieciskais stāvoklis ir slikts. Tāpēc aicinām nekavēties ar līdzdalības pārvērtēšanu arī SIA "Rīgas namu pārvaldnieks"! https://www.delfi.lv/delfi-plus/latvija/saimnieciba-atrodas-loti-loti-slikta-stavokli-rigas-administratoriem-pirmais-menesis-darba.d?id=52005359 Pielikumā: nosūtītais iesniegums.
2020.gada 20. martā Senāta Civillietu departaments ir taisījis spriedumu lietā Nr. SKC-126/2020 (C33591916), ECLI:LV:AT:2020:0320. C33591916.14.S. Daudzas no šajā nolēmumā izteiktajām atziņām ir būtiskas zemes piespiedu nomas strīdos. Tiesa vērtējusi ierunas, kas parasti tiek celtas šādos strīdos - par zemes īpašnieka pienākumu vienoties un piedāvāt līguma noslēgšanu, par zemes nomas maksas apmēru, par zemes īpašnieka - fiziskas personas - prasījumu noilguma termiņu.
Bieži vien zemes īpašniekam tiek pārmests, ka prasība tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vai šo tiesisko attiecibu nodibināšanu, un nomas maksas piedziņu ir celta novēloti, tādējādi pārkāpjot labas ticības principu (Civillikuma 1. pants). Ēku īpašnieki atsaucas uz prasījuma tiesību noilgums. Tas parasti tiek argumentēts ar apsvērumu, ka zemes lietotājs ir labticīgi paļāvies, ka zemes īpašnieks nomas maksu saņemt nav vēlējies vispār, tādējādi šo tiesību zaudējot. Tāpat, neskatoties uz gandrīz vienveidīgo un pārliecinoši vienoto tiesu praksi jautājumā par zemes īpašnieka tiesībām cedēt savas prasījuma tiesības par vēl nesaņemto un pat ar rakstveida līgumu vai tiesas spriedumu nenoteikto zemes nomas maksu, gandrīz vai katrā strīdā, kurā zemes īpašnieks ir prasījuma tiesības cedējis (ar vai bez zemes gabala atsavināšanas), tiek celta ieruna, ka cesionārs nav tiesīgs lūgt tiesu noteikt nomas maksas, kas pienācās cedentam, apmēru, argumentējot, ka šāda tiesība nav cedējama. Tāpat bieži vien izskan ne ar ko nepamatotas ierunas, ka zemes nomas maksa 6% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības pienākas tikai personām, kas zemi atguvušas zemes reformas gaitā kā valsts papildus garantija vēsturiskajiem zemes īpašniekiem un to mantiniekiem, bet “pārpircējiem” pienākas mazāk, jo “ir zinājuši, ka pērk apgrūtinātu zemi”. Šai sakarā Senāts savā 2020.gada 20. marta spriedumā lietā Nr. SKC-126/2020 (C33591916) ir izteicis šādas judikatūras atziņas un vērā ņemamus secinājumus: No saviem biedriem un citiem zemes īpašniekiem nereti saņemam jautājumu: kāda ir zemes nomas maksa šobrīd, pēc 2019. gada 1. maija? Kā mums rīkoties?
Kā esat jau pamanījuši, portālā likumi.lv, kur publicētas t.s. sistematizētās likumu redakcijas, likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta otrajā prim daļa šobrīd nosaka "zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties." Ko tas nozīmē? Lai sakārtotu auto stāvēšanu daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmos, novērstu zālāju un apstādījumu bojāšanu pavasara un vasaras sezonā, kā arī lai aizstāvētu īpašuma tiesības, biedrība Zemes reformu komiteja atsāk marķēt savu biedru zemes gabalu īpašumu robežas, kā arī uzsāk izplatīt informatīvos paziņojumus iedzīvotājiem par nepieciešamību ievērot transporta līdzekļu novietošanas stāvēšanai daudzdzīvokļu māju pagalmos prasības.
Automašīnu stāvēšanu daudzdzīvokļu ēku pagalmos nosaka ne tikai Ceļu satiksmes noteikumi, bet arī citi likumi un normatīvie akti, tostarp Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un uz tā pamata izdotie Ugunsdrošības noteikumi, kas nosaka, ka ceļus un piebrauktuves uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu - ir aizliegts ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšana ēkām. Atbildīgs par ugunsdrošību daudzdzīvokļu nama pagalmā ir zemes gabala īpašnieks, bet iznomātā zemesgabalā par ugunsdrošību atbildīgs ir nomnieks (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. pants). Tāpēc un arī saskaņā ar Civillikuma 1039. un 1068. pantu, personai, kas nav attiecīgā zemes gabala līdzīpašnieks vai nomnieks, nav tiesību novietot transporta līdzekli stāvēšanai attiecīgajā zemes gabalā. Pārkāpumu gadījumā var tikt uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedības procedūra, tāpat var tikt noteikti un piemēroti līgumsodi, ķīlāšanas un aizturēšanas tiesības, kā arī piedzītas takses. Likumīgas tiesības transportlīdzekļu novietošanai māju pagalmos to īpašnieki var iegūt tikai noslēdzot nomas līgumus ar zemes īpašnieku. Tiesiski noregulējot transportlīdzekļu turēšanu pagalmos cita starpā tiks atvieglota arī operatīvā transporta, tostarp, ugunsdzēsēju piekļūšana dzīvojamajām ēkām ārkārtas situācijās. Noslēgts zemes nomas līgums nepiešķir tiesības atkāpties no ceļu satiksmes noteikumu vai citu likumu prasībām, taču piešķirs zemes lietojuma tiesības dzīvokļu īpašniekiem un sakārtos pušu tiesiskās attiecības. Iepazīstoties ar portālā likumi.lv publicēto likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta otrās daļas un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta ceturtās daļas redakciju, Zemes reformas komiteja konstatē, ka veicot tiesību aktu sistematizāciju, ir radusies būtiska kļūda. Likumi.lv pieļauta nepareiza sistematizācija, nepareizi interpretējot Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 tiesiskas sekas. Citiem vārdiem sakot: šobrīd publicētā versija, kurā ieskatās gan zemes īpašnieki, gan dzīvokļu īpašnieki, gan tiesas, neatbilst tam, kas rakstīts likumos un Satversmes tiesas spriedumā.
Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumu likumā “ Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kuru mērķis ir radīt jaunu tiesību institūtu piespiedu nomas vietā. Likumprojekta anotācijā mērķis ir defināts kā "vienota regulējuma radīšana šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem, atjaunojot taisnīgu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu likumiskajām interesēm". Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par kompensāciju. Projektā piedāvātais kompensācijas apmērs ir 4% no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā. Ar projektu un tā paskaidrojošajiem dokumentiem ir iespējams iepazīties Tieslietu ministrijas mājas lapā: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/pazinojums-par-lidzdalibas-iespejam-likumprojekta-grozijumi-likuma-par-atjaunota-latvijas-republikas Zemes reformas komiteja, īstenojot savu uzdevumu un pārstāvot savu biedru intereses, 2019. gada 4. aprīlī nosūtīja savu viedokli - iebildumus un priekšlikumus - par šo likumprojektu. Pilns viedoklis ir pievienots šai ziņai. ZRK kopumā atbalstīja ministrijas priekšlikumu nomas attiecības aizstāt ar servitūtu, tomēr kategoriski iebilda 4% kompensācijas apmēram kā nesamērīgi mazam. Tāpat ZRK norādīja, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir jāsedz īpašuma lietotājiem (tādējādi pašvaldībai ļaujot to samazināt gadījumos, ja ēkas/ dzīvokļu īpašnieki ir mazturīgi).
|
Zemes reformas komitejaMūsu mērķis ir apvienot zemes īpašniekus, lai palīdzētu risināt gan konkrētus ikdienas jautājumus, gan arī veidot kopīgu nostāju un pārstāvēt zemes īpašniekus likumdošanas procesā. Arhīvs
March 2020
Tēmas
All
|